Jaunu vīnogu kopšana pirmajā stādīšanas gadā

Ja plānojat savā dārzā iestādīt nelielu vīnogulāju, jums jāzina, kā par to rūpēties pirmajā dzīves gadā. Šajā rakstā tiks paskaidrots, kā rūpēties par vīnogulājiem pirmajā gadā pēc iestādīšanas.

Kas jums jāzina par audzēšanu pirmajā gadā

Pirmais gads pēc iestādīšanas ir vissvarīgākais jūsu augam, jo ​​tas nosaka, vai tas labi attīstīsies un dos bagātīgu ražu. Šajā periodā augs var būt ļoti jutīgs, un jums ir jānodrošina visi nepieciešamie apstākļi. Jauno vīnogu kopšanas galvenais mērķis ir attīstīt spēcīgus un izturīgus dzinumus, nodrošinot bezproblēmu augšanu daudzus gadus.

Pirmais gads pēc vīnogu stādīšanas ir vissvarīgākais

Vīnogu stādu kopšana pirmajā gadā ietver to stiprināšanu un augšanas stimulēšanu. Tāpēc šajā periodā jāizvairās no kniebšanas vai apgriešanas. Tā vietā koncentrējieties uz savlaicīgu laistīšanu, augsnes irdināšanu un apgriešanu. Atcerieties arī aizsargāt augu no sala, slimībām un kukaiņiem.

Kopšana pirmajā gadā pēc stādīšanas

Kā jau minējām iepriekš, vīnogu kopšana pirmajā gadā pēc iestādīšanas sastāv no vairākām procedūrām: laistīšanas, augsnes irdināšanas un kaudzes veidošanas. Aplūkosim tās tuvāk. Laistīšana. Vīnogām pirmajā gadā pēc iestādīšanas nepieciešams daudz mitruma, tāpēc laistīšanai jābūt biežai un bagātīgai. Augs pastāvīgi jāuztur mitrs — augsnei nevajadzētu izžūt līdz 70 cm dziļumam.

Parasti pēc iestādīšanas nogaidiet 10–15 dienas un tad aplaistiet augu. Otro laistīšanu veic aptuveni 2–3 nedēļas vēlāk (lai gan to var izdarīt ātrāk, ja augsne karstuma dēļ ir ātri izžuvusi). Stādus aplaistiet ar siltu ūdeni, kas ir atstāts vismaz dažas dienas.

Vīnogu stādus vajadzētu laistīt ar siltu ūdeni.

Pašu procedūru vislabāk veikt vakarā. Vasarā laistīšanu var apvienot ar mēslošanu, taču jāuzmanās, lai nepārspīlētu. Augsnes irdināšana ir būtiska, pretējā gadījumā veidosies plāna garoza, kas neļaus saknēm saņemt pietiekami daudz skābekļa. Šī procedūra jāveic katru reizi pēc laistīšanas un pēc lietus. Esiet ļoti uzmanīgi un izmantojiet speciālu stiepļu skrāpi, lai nesabojātu auga sakņu sistēmu.

Griešana. Šī procedūra ietver sakņu sistēmas augšējās daļas un potcelma noņemšanu. Tas tiek darīts, lai vīnogulāja saknes varētu iekļūt dziļāk augsnē, kas savukārt uzlabos auga salizturību. Tā jāveic jūnija beigās un augusta sākumā.

Ap stumbru izrok apmēram 25 cm dziļu bedri un apgriež augšējās saknes. Kad to dari otro reizi, neaizpildi bedri pilnībā, bet atstāj apmēram 10 cm. Kad dzinumi kļūst pārāk lieli, tos var saspiest. Ieteicams tos arī piesiet pie mietiņiem, kamēr tie aug, lai novērstu to lūšanu vēja brāzmās.

Kā sagatavot krūmu ziemai

Īpaša uzmanība jāpievērš vīnogu pirmajai ziemošanai.

Stādīšanas gadā ir jāpievērš īpaša uzmanība auga pirmajai ziemošanai un jānodrošina, lai tā būtu veiksmīga.

Atcerieties, ka vīnogas ir ļoti siltummīloši augi, tāpēc tām ir grūti panest salnas. Augusta beigās noteikti jālieto minerālmēsli, lai nodrošinātu auga enerģiju. Pēc tam, kad vīnogas ir bijušas dažas nedēļas, lai uzņemtu barības vielas, rūpīgi izrokiet augsni (arī starp rindām), pagaidiet, līdz lapas ir pilnībā nokritušas, un pēc tam pārklājiet jaunos dzinumus. Atkarībā no laika apstākļiem rakšana jāveic septembrī vai oktobrī.

Lai nosegtu vīnogulājus, katram krūmam izrok atsevišķu tranšeju (apmēram 30 cm dziļu). Sasien vasarā izaugušos dzinumus ar virvi un uzmanīgi ievieto tranšejā. Pirms šīs procedūras noteikti noņemiet visus vājos dzinumus. Apberiet vīnogulājus ar augsni — parasti 25–35 cm dziļumā, atkarībā no tā, cik auksta ir ziema jūsu reģionā.

Pavasarī nevajadzētu uzreiz attīt vīnogas

Turklāt, ja nevēlaties dzinumus apbērt ar augsni, izmantojiet jebkuru citu materiālu, kas droši pasargās vīnogulājus no aukstuma. Tas varētu būt jumta seguma materiāls, brezents vai parastie plastmasas maisiņi. Ziemas pajumtes galvenais mērķis ir novērst sniega nokļūšanu vīnogu saknēs, tāpēc derēs jebkurš materiāls, kas to var panākt.

Svarīgi arī atcerēties, ka līdz ar pavasara iestāšanos nevajadzētu uzreiz attīt auga segu (vai noņemt augsnes slāni). Pavasara salnas var viegli izjaukt visus iepriekšējos centienus un iznīcināt dzinumus. Tāpēc pagaidiet līdz aprīlim, kad vairs nav pēkšņu temperatūras svārstību vai aukstuma periodu, un tad pārliecinoši "atbrīvojiet" augu no seguma.

Kaitēkļu un slimību kontrole

Pēdējais pieminēšanas vērts punkts ir mājdzīvnieka aizsardzība pret slimībām un kaitīgiem kukaiņiem. Risks ir diezgan augsts, jo dzinumi pirmajā gadā vēl ir ļoti vāji un var būt viegls medījums. Piemēram, blusvaboles, zirnekļu ērces un vīnogu kodes labprāt barojas ar lapām un dzinumiem. Vara sulfāts, kā arī tādi produkti kā "Raek" un "Chlorophos" ir pierādījuši savu efektivitāti to apkarošanā. Ja nevēlaties lietot ķīmiskas vielas, derēs arī ziepju šķīdums (veļas ziepju gabaliņu, kas izšķīdināts spainī ar ūdeni), ko izsmidzina uz dzinumiem.

Vīnogas dažreiz cieš no sēnīšu slimībām.

Visbiežāk sastopamas sēnīšu slimības. Tās var apkarot ar Bordo maisījumu un dažādiem fungicīdiem. Ja izvēlaties lietot Bordo maisījumu, pirmā apstrāde jāveic ar 5% šķīdumu, bet otrā - ar 1% šķīdumu (ne vēlāk kā mēnesi pēc pirmā lietus). Profilaktiskā apstrāde parasti tiek veikta pavasarī, pirms parādās pirmās lapas.

Video: Jauno vīnogu kopšana

Šajā video jūs dzirdēsiet noderīgus padomus par vīnogu kopšanu.

Bumbieris

Vīnogu

Aveņu