Vai vasarā ir iespējams iestādīt vīnogu krūmu un kā to izdarīt pareizi?

Vasaras stādīšanas laiks un iezīmes

Jebkurš pieredzējis dārznieks jums pateiks jā, ja vīnogas ir iespējams pārstādīt vasarā. Tieši vasaras sākumā masveidā pārdošanā kļūst pieejami nobrieduši, veģetatīvi stādi, kas iegūti no spraudeņiem, kas ņemti pavasara apgriešanas laikā. Tie parasti ir augstas kvalitātes stādāmais materiāls ar slēgtu sakņu sistēmu, ko teorētiski var stādīt jebkurā laikā vīnogu augšanas sezonā.

Vienīgā problēma, ar kuru var saskarties, stādot vīnogas vasarā, ir pārāk karsts laiks, kas var izraisīt augsnes pārkaršanu un izžūšanu. Tāpēc optimālais stādīšanas laiks tiek uzskatīts par laiku pirms jūnija beigām. Līdz šim laikam stādiem jau būs attīstījušies 5–6 pumpuri, kas nodrošina ātru sakņošanos, un augsne vēl nav kļuvusi pārāk silta. Ja vasara nav karsta un stādi nav pārauguši, vīnogas var stādīt jūlijā, bet vislabāk to darīt mākoņainā dienā.

Augustā zaļo vīnogu stādus parasti vairs nestāda. Stādu audzēšana konteineros pirms šī laika nav iespējama, un ilgstoša turēšana ieslodzījumā negatīvi ietekmē sakņu un lapotnes attīstību. Tāpēc stādam, kas iestādīts vasaras otrajā pusē, ir maza iespēja izdzīvot. Lai nodrošinātu vīnogu ātru sakņošanos, jāievēro tikai divi nosacījumi:

• augsnei vajadzētu sasilt vismaz līdz 15°C, un nakts temperatūrai nevajadzētu pazemināties zem 10°C, kas vasarā nav problēma;
• Stādi jāpārstāda no konteinera kopā ar sakņu kamolu.

Šie ir pamata ieteikumi par to, kā pareizi stādīt vīnogas vasarā.

Plusi un mīnusi

Apspriežot vasaras stādīšanas plusus un mīnusus, ir vērts pieminēt tikai vienu problēmu, ar kuru jūs saskarsieties: sausa augsne, kas neļauj augiem pareizi iesakņoties. Tomēr to var viegli atrisināt ar savlaicīgu laistīšanu. Kopumā vasaras stādīšanai ir daudz priekšrocību:

• process ir vienkāršs – jums tikai jāizrok un jāsagatavo stādīšanas bedre un pēc tam kopā ar augsni jāpārvieto tur apsakņotais spraudenis;
• Augi ar slēgtām saknēm iesakņojas labāk un ātrāk;
• līdz vasarai augsne noteikti sasils līdz vajadzīgajai temperatūrai, un pēkšņas salnas vai citas laika apstākļu izmaiņas ir pilnībā izslēgtas;
• Vasarā kaitēkļi vairs nav tik aktīvi, tāpēc samazinās risks, ka kukaiņi iznīcinās jaunos dzinumus;
• Vasaras laikā jaunais augs varēs stiprināties, veidot sakņu sistēmu un veģetatīvo masu, kas ļaus tam viegli pārdzīvot pirmo ziemu.

Kā izvēlēties vietu un sagatavot augsni

Lai katru gadu izaudzētu un novāktu labu ražu, ir svarīgi izvēlēties pareizo vīna dārza vietu. Tas ir izšķirošs faktors, kas nosaka vīnogulāja izdzīvošanu, izturību pret slimībām, ražu un ogu kvalitāti. Pirmkārt, vīnogulājiem ir nepieciešams pietiekami daudz gaismas un saules.

Nākotnes vīna dārzu nedrīkst aizsegt augsti koki vai ēkas, kas rada ēnu.

Tāpat nav ieteicams to stādīt zemienē vai vēja pūstā vietā, jo ziemā tur uzkrājas aukstās gaisa masas un augi var apsalt. Vislabāk vīna dārzu stādīt mājas dienvidu pusē, kur vīnogulāji ir pasargāti no vēja. Augi jāstāda 2–2,5 metru attālumā viens no otra un 3–6 metru attālumā no sienas. Šāds izvietojums paātrina ogu nogatavošanos, jo vīnogulājus dienā labi sasilda saule, bet naktī sasilda apsildāmās sienas.

Vīnogulāju augsnei jābūt caurlaidīgai un auglīgai. Vīnogulāji vislabāk aug irdenā melnzemē, bet regulāri mēslojot, tie var augt arī smilšainā un mālainā augsnē. Veselīgas augšanas atslēga ir neitrāls pH līmenis un laba drenāža. Lai nodrošinātu atbilstošu sakņu aerāciju, augsnei jāpievieno smalka grants, bet auglības uzlabošanai jāpievieno organiskās vielas (2 spaiņi komposta, 1 litrs pelnu). Stādīšanas bedres izrok 2–4 nedēļas iepriekš.

Stāda sagatavošana un stādīšana

Īpaša uzmanība jāpievērš stādāmajam materiālam. Stādam jāizskatās svaigam un tam jābūt vismaz 5–6 veselīgiem veģetatīvajiem pumpuriem. Saknēm jābūt baltām vai nedaudz zaļganām (brūni dzinumi nav piemēroti, bet, ja tie ir atsevišķi, tos var apgriezt).

Vasaras stādi pirms stādīšanas ir jānorūda. Tas tiek darīts, lai tie neizbalētu saulē pirmajā dienā pēc iestādīšanas. Ko šis process ietver? Konteineros audzētus augus uz 10–12 dienām iznes ārā, pakāpeniski palielinot to saules iedarbību.

Pāris dienas pirms pārstādīšanas stādu rūpīgi aplaistiet un sagatavotās bedrītes samitriniet ar diviem spaiņiem ūdens. Tieši pirms stādīšanas izņemiet stādu no trauka, nogrieziet visas stīgas un bojātās saknes (ja nepieciešams) un saīsiniet dzinumus līdz 2-3 pumpuriem. Stādīšanas bedrē izveidojiet uzkalniņu, novietojiet stādu uz tā 45° leņķī un apberiet ar augsni. Apberot ar augsni 10 cm dziļumā, uzmanīgi pavelciet augu uz augšu, lai pārliecinātos, ka saknes ir vienā līnijā. Pēc augsnes apberšanas stādu vēlreiz aplaistiet.

Papildu aprūpe

Līdz stādi ir pilnībā ieaugušies, kopšana galvenokārt sastāv no laistīšanas. Lai nodrošinātu labāku mitruma piegādi saknēm, ieteicams bedrē uzstādīt 8–10 cm diametra drenāžas cauruli. Neparasti karstā laikā augi jānoēno. Tūlīt pēc stādīšanas apsveriet iespēju vīna dārzā uzstādīt režģi, pie kura varētu piesiet vīnogulājus, tiem augot.

Vasaras beigās jānokniebj dzinumu galotņu pumpuri — tas paātrinās vīnogulāju nogatavošanos līdz rudenim. Ziemai vīnogu saknes tiek pārklātas. Parasti tiek izmantota gaisā žāvēšanas metode, kad vīnogulāji tiek noliekti pie zemes un pārklāti ar izolāciju. Tomēr jūs varat vienkārši apbērt saknes ar augsni, pārklāt tās ar organisko vielu slāni un pēc tam visu pārklāt ar pārtikas plēvi. Tagad, kad zināt, kā vasarā stādīt vīnogu stādus, panākumi un bagātīga raža 3–4 gadu laikā ir garantēta.

Video: Vīnogu stādīšana vasarā

Šis video parādīs, kā pareizi stādīt vīnogas vasarā.