Baltas un pelēkas aplikuma cēloņi uz vīnogu lapām

Infekcijas pazīmes

Balta vai pelēka aplikuma parādīšanās ir sēnīšu infekcijas simptoms. Balts aplikums uz vīnogu lapām visbiežāk liecina par miltrasu (tostarp pūkaino miltrasu). Ja to neārstē, infekcija izplatīsies, ietekmējot visas auga daļas. Tas var izraisīt ražas samazināšanos vai pat auga bojāeju.

Rūpīgi pārbaudiet vīnogu augļus un lapas, lai saprastu, ar kādu slimību jūs saskaraties.

Infekcija ar kaitīgo sēnīti oidiju (pazīstama arī kā miltrasa) parādās kā izplūduši balti plankumi uz auga ogām un lapām. Laika gaitā gaišie plankumi kļūst tumšāki un lapas izžūst, bet tie paliek uz vīnogulāja, turpinot izplatīt sēnītes sporas.

Ja baltais aplikums parādās tikai lapu apakšpusē, bet virspusē ir atbilstoši dzelteni, eļļaini plankumi, tā ir pūkainā miltrasa. Plankumi pakāpeniski saplūst vienā, un skartā lapa kļūst brūna, nokalst un nokrīt. Slimība skar visas auga virszemes daļas. Arī ogas pārklājas ar baltu aplikumu. Tās pakāpeniski izžūst, kļūstot zilas, pēc tam brūnas.

Pelēks pārklājums norāda uz pelēkās puves infekciju. Infekcija sākas apakšā un pakāpeniski izplatās uz augšu. Sēnīte parādās uz lapām, ziedkopām, zaļajiem dzinumiem un vīnogu ogām, kas iegūst brūnu nokrāsu. Inficētie vīnogulāji pārklājas ar baltiem vai dzelteniem plankumiem.

Ja pelēkie vai sudrabainie plankumi satur nekrotiskas zonas, visticamāk, tā ir alternārijas vīte. Slimībai izplatoties, plankumi parādās arī uz stumbra. Ogas kļūst grumbainas un iegūst metālisku spīdumu. Slimība uz vīnogulāja var neizraisīt gandrīz nekādus simptomus, taču dažas inficētas ogas var izraisīt strauju augšanu pēc ražas novākšanas, izraisot bojāšanos uzglabāšanas laikā.

Iemesli, kas radušies

Tā kā sēnīšu sporas izplatās ar vēju un lietu, pilnībā novērst to parādīšanos vīna dārzā nav iespējams. Tomēr tas ne vienmēr noved pie infekcijas. Slimība visbiežāk izpaužas slikti koptos un atstātos novārtā vīna dārzos.

Infekciju veicina blīvi stādījumi, nepietiekams apgaismojums un nepietiekams svaiga gaisa daudzums (smacīgi apstākļi ir labvēlīgi visu veidu sēnīšu vairošanai). Problēma var būt arī nepietiekama augsnes kopšana. Ja zem krūma ir nezāles un pagājušā gada lapas, infekcijas risks palielinās.

Augu imunitāti bieži vājina mēslojuma trūkums vai, gluži pretēji, tā pārpalikums. Visbīstamākais ir slāpekļa pārpalikums.

Runājot par laika apstākļiem, miltrasa un alternārija dod priekšroku siltam, mitram laikam. Strauja izplatība bieži sākas pēc vasaras nakts lietavām. Odium ir neprasīgs: tas labi aug jebkurā mitrumā, un tam labvēlīgā temperatūras amplitūda ir no 5 līdz 35°C. Pelēkā pelējuma izplatība notiek vēsos, mitros apstākļos.

Plāksnes apkarošanas metodes

Tagad aplūkosim, kā cīnīties ar šo vai citu infekciju.

Lai apkarotu balto ziedēšanu uz vīnogām, neatkarīgi no tā, vai tā ir miltrasa vai pelējums, dārznieki iesaka vispirms apstrādāt krūmu ar sēru saturošiem produktiem: sēnītes to viegli absorbē, bet metabolisma rezultātā tas pārvēršas par sērūdeņradi, kas iznīcina micēliju.

Profilaksei izmantojiet 30–40 g sēra šķīdumu uz 10 litriem ūdens. Ja slimība jau ir izpaudusies, to var ārstēt ar spēcīgāku koncentrātu: 100 g uz 10 litriem.

Lai apstrāde būtu efektīva, temperatūrai apstrādes laikā jābūt vismaz +20 °C. Izsmidziniet tikai pirms saullēkta vai pēc saulrieta, pretējā gadījumā šķīdums var izraisīt nopietnus lapu apdegumus. Infekcijas skartais krūms jāapstrādā ik pēc 10–20 dienām.

Ko darīt, ja lapas ir kļuvušas baltas, bet temperatūra ir zem nepieciešamā līmeņa? Izmantojiet koloidālo sēru.

Kad uz lapām parādās balts pārklājums, var izmantot 1% Bordo maisījumu (lielāka koncentrācija izraisīs apdegumus). To var lietot 6-7 reizes sezonā: pirmo reizi tūlīt pēc vāku noņemšanas un pēdējo reizi ne vēlāk kā 3 nedēļas pirms ražas nogatavošanās.

Lai kontrolētu pārziemojušās sporas, izmantojiet DNOC (1%) vai Nitrafen (3%). Izsmidziniet tūlīt pēc pārsegu noņemšanas.

Fungicīdi, kas ir efektīvi pret miltrasu, ir "Acrobat CM", "Skor", "Vitaros" un "Topaz". Bieži vien pietiek ar divām apstrādes reizēm. Ja sēne jau ir pārklājusi lielāko daļu auga, var veikt četras izsmidzināšanas ar 12–15 dienu intervālu. Šīs apstrādes nedrīkst veikt nogatavošanās periodā.

Izsmidzinot, ir svarīgi pievērst uzmanību arī lapu aizmugurei.

Ja uz ķekariem un lapām parādās pelēkā puve, apstrādājiet ar Topaz, Ronilan, Topsin-M vai Rovral. Šīs apstrādes jāveic pārmaiņus, pretējā gadījumā sēne var attīstīt rezistenci. Ja pelēkā puve pārklāj ziedkopu, palīdzēs apstrādes līdzekļi, kas satur kaptānu, folpetu, metilmetiramu vai kaptafolu. Arī tie jāveic pārmaiņus.

Ja uz auga parādās Alternaria nekrotiskie plankumi, pavasarī lieto varu saturošus līdzekļus un mankozebu saturošus fungicīdus (Ridomil Gold vai Ditan M-45). Tos nedrīkst lietot ražas novākšanas laikā. Pēc tam, kad ogas ir aizvērušās ķekarā, augs ik pēc 10–14 dienām jāapsmidzina ar sistēmiskiem fungicīdiem, piemēram, Quadris vai Skor.

Lietojot jebkuru narkotiku, ir stingri jāievēro norādījumi un jāievēro visi nepieciešamie drošības pasākumi.

Profilakse

Lai novērstu jebkādu sēnīšu slimību, ir svarīgi ievērot pareizu lauksaimniecības praksi. Vīteņaugiem jābūt pareizi piesietiem, lai nodrošinātu, ka katrs saņem pietiekamu gaismu un ventilāciju. Augsne zem krūma regulāri jāattīra no nokritušām lapām un nezālēm.

Augam savlaicīgi jāsaņem sabalansēti mēslošanas līdzekļi.

Periodiski pārbaudiet krūmu, lai laikus pamanītu infekciju un novērstu brīdi, kad aplikums aptver gandrīz visu augu.

Video: "Cīņa pret miltrasu"

Daudzi augi saskaras ar bīstamu slimību, ko sauc par miltrasu. Taču to var kontrolēt.