Ko darīt, ja tomāti kļūst melni?

Iemesli

Dažreiz perfekti augoši krūmi vasaras vidū pēkšņi pārklājas ar brūniem plankumiem. Uz lapām parādās aplikums, dažreiz tās izžūst un lūzt, un augļi pūst vai uz tiem veidojas plankumi. Citreiz īpašnieks nepamana problēmu, novāc ražu, un tad uz augļiem parādās dīvaini plankumi, un tomāti sāk melnēt un pūt. Visbiežākais iemesls ir sēnīšu slimības.

Lašu puve attīstās augsta mitruma apstākļos, ko bieži izraisa straujas dienas un nakts temperatūras izmaiņas. Jūlijam un augustam raksturīgas aukstas naktis un rasa, kas rada stresu augiem un padara tos neaizsargātus. Sēnīšu sporas uzkrājas augsnē un viegli izplatās uz citiem objektiem. Lašu puve izpaužas kā pelēks pārklājums lapu apakšpusē, kam seko brūngani plankumi augšējā virsmā un vēl zaļo augļu melnēšana. Neuzmanīgs audzētājs var pamanīt tikai melnējušos tomātu, nepamanot slimības agrīnās stadijas.

Pelēkā pelējuma ir arī sēnīšu slimība; tā vispirms ietekmē kātiņu un pēc tam izplatās uz visu augli. Pārmērīgs slāpekļa mēslojums apvienojumā ar sausu, karstu laiku var izraisīt infekcijas slimību, ko sauc par ziedu galu puvi. Sākumā augļi izskatās klāti ar pelēkiem plankumiem, kas pēc tam kļūst arvien tumšāki, un puve izplatās pa visu tomātu, sākot no augšas – no tā arī cēlies nosaukums.

Ir zināmi gadījumi, kad tomāti kļūst melni kalcija deficīta vai pārāk skābas augsnes dēļ. Mikroelementu nelīdzsvarotība bieži noved pie samazinātas vai pat zaudētas tomātu ražas dārzā. Tomēr siltumnīcu tomāti visbiežāk kļūst melni sēnīšu slimību, piemēram, fuzarioze, kladosporioze un makrosporioze, dēļ. Kad sporas sasniedz augu, sēne nedēļas līdz mēneša laikā izplatās pa visu augu. Vissliktāk, ja siltumnīcā audzē tikai tomātus vai baklažānus, gurķus vai papriku, kas ir uzņēmīgi pret tām pašām slimībām, slimība ātri izplatās visā platībā, neradot nekādu rezistenci.

Gadās arī, ka tomāti augšanas laikā nekļūst melni, bet pēc novākšanas tie pēkšņi kļūst plankumaini, kļūst melni un kļūst nelietojami. To var izraisīt fuzarioze vai antraknoze. Augi bija inficēti ar šo sēnīšu slimību sporām, kas sasniedza augļus, bet to ietekme kļuva redzama nedaudz vēlāk. Piemēram, antraknoze uz tomātiem izraisa tikko pamanāmus, nedaudz iegrimušus plankumus, kas pēc tam aug un kļūst tumšāki, iznīcinot augļus. Tās ir atklātas zemes slimības.

Video "Iemesli"

Šis video jums pastāstīs, kāpēc tomāti var sabojāties un kļūt melni.

Eliminācijas metodes

Pirms sākat risināt problēmu, jums precīzi jānosaka, kāpēc jūsu tomāti kļūst melni. Ja cēlonis ir minerālmēslu pārpalikums vai trūkums, jums vienkārši jāatjauno augsnes līdzsvars. Ja cēlonis ir augsts augsnes skābums, jums jāpievieno dolomīta milti vai vismaz koksnes pelni.

Jebkuru sēnīšu slimību var kontrolēt ar fungicīdiem. Tomēr, tā kā tomāti tiks ēsti, vislabāk ir lietot mazāk cilvēkiem kaitīgu vielu. Rūpīgi pārbaudiet augus, izvairoties no pārslodzes siltumnīcā un dārzā. Pie pirmajām sēnīšu slimību pazīmēm noņemiet un iznīciniet skartās augu daļas un apsmidziniet visus augus ar kalcija hlorīdu vai Bordo maisījumu, ko augļi neuzsūc. Vienkāršākais un drošākais veids ir apsmidzināt augus ar sālsūdeni; tas pārklāj augu virsmu ar necaurlaidīgu aizsargslāni sēnīšu sporām.

Ir tautas līdzekļi, kas ir efektīvi pret sēnīšu slimībām, ja tās nav pārāk tālu progresējušas. Apsmidziniet krūmus ar ķiploku uzlējumu vai raudzēta piena šķīdumu. Pienskābe novērš sporu izplatīšanos. Kefīru vai sūkalas var atšķaidīt ar ūdeni un apstrādāt krūmus ar šo šķīdumu vairākas reizes nedēļā vai divās. Visu augu apstrādi vislabāk veikt mākoņainā dienā.

Vara sulfāts palielina augu izturību pret slimībām. To izsmidzina uz krūmiem, un daži dārznieki caurdur stublāju ar vara stiepli 10–15 cm augstumā no zemes. Tas nozīmē, ka visa sula, kas paceļas virs šī punkta, tiek bagātināta ar vara joniem. Tas rada vara injekciju, kas iedarbojas no auga iekšienes pret sēnīšu infekcijām.

Sēnīšu sporas uzkrājas augsnes virskārtā, tāpēc ir svarīgi ievērot augsekas noteikumus. Neaudzējiet tomātus vienā vietā ilgāk par trim gadiem pēc kārtas un nestādiet tos pēc kartupeļiem, baklažāniem vai pipariem, kuriem ir tādas pašas problēmas. Augsne ap (un aiz) augiem ir rūpīgi jāapstrādā, un siltumnīcas augsne ir jāmaina pēc iespējas biežāk.

Kaitēkļu apkarošana

Arī tomāti var kļūt melni kaitēkļu dēļ. Risinājums ir acīmredzams: no kaitēkļiem ir jāatbrīvojas. Taču tas ne vienmēr ir viegli. Kurmju circenīši, griezējtārpi, baltās mušiņas un drātstārpi var nodarīt ievērojamu kaitējumu dārzeņiem dārzā. Kurmju circenīši dod priekšroku trūdvielām bagātai augsnei un bieži sastopami ūdens tuvumā. Tie veido ligzdas 15 cm dziļumā, izdējot līdz pat 300 olām. Tieši to aktivitātes dēļ tomātu lapas, zari un augļi var kļūt melni. Pieredzējuši dārznieki iesaka katrā bedrē ieliet etiķa un čili piparu šķīdumu, bet vispirms ir jāatrod visi šie bedrītes.

Ir īpašas bioloģiskas apstrādes metodes pret sliekām un baltajām mušiņām, un ieteicams kukaiņus savākt ar rokām. Drātstārpus pievilina sakņaugi ar tajos iedurtiem kociņiem, kas speciāli aprakti dārzā. Tos atstāj uz trim dienām un pēc tam iznīcina kopā ar kaitēkļiem. Savlaicīga kaļķa lietošana palīdzēs iznīcināt kukaiņu kāpurus un koriģēs augsnes skābumu.

Preventīvie pasākumi

Lai pasargātu tomātus no sēnīšu slimībām, sēklu stadijā ir pareizi jāsagatavo stādāmais materiāls, rūpīgi jāizrok vieta un, iespējams, pat jānomaina augsnes virskārta. Nepārspīlējiet ar mēslojumu, bet nekad neizmantojiet kūtsmēslus tomātiem; tas nedos nekādu labumu; tas tikai piesaistīs kaitēkļus un izraisīs infekcijas. Pirms sēšanas sēklas jādezinficē, iemērcot tās kālija permanganāta šķīdumā. Tomātus nevajadzētu stādīt pēc to radiniekiem, piemēram, baklažāniem, papriku vai kartupeļiem; ieteicams mainīt vietu ik pēc trim gadiem.

Sēnīšu slimības apdraud tomātus ēnā un augstā mitrumā, tāpēc ir svarīgi uzraudzīt krūmu augšanu, savlaicīgi noņemt sānu dzinumus un noņemt liekās lapas. Nobriedušiem krūmiem apakšējām lapām jāatrodas vismaz 15 cm attālumā no zemes.

Laistīšana jāveic tā, lai mitrums nesasniegtu augu zaļās daļas, bet gan tikai augsni. Augu apsmidzināšana ir atļauta tikai īpašiem aizsardzības vai terapeitiskiem nolūkiem, nevis laistīšanas laikā. Pēc laistīšanas vai lietus augsne ir jāatbrīvo, lai nodrošinātu, ka saknes vienmēr sasniedz gaiss.

Ir svarīgi ravēt dārza dobi; nezāles tikai veicina infekciju izplatīšanos, vājina augus, atņemot tiem barības vielas, un uztur ēnu un mitrumu.

Tomāti jāstāda gaišās, labi vēdināmās vietās. Kartupeļus nedrīkst audzēt tuvumā, jo šis tuvums var divkāršot sēnīšu vai infekcijas slimību risku, un abas kultūras zaudēs kvalitāti.

Siltumnīcās pirms dārzeņu stādīšanas augsne jāapstrādā ar īpašiem pretsēnīšu līdzekļiem un bieži jāmaina. Tomāti jāsasien, nodrošinot, ka lapas atrodas vismaz 15 cm virs zemes. Jāuzrauga mitruma līmenis, jāizvairās no temperatūras svārstībām un nezāļu augšanas, un nekavējoties jānoņem novītušas vai izžuvušas lapas. Bojātas vai inficētas augu daļas jānoņem pēc iespējas ātrāk, lai novērstu slimību izplatīšanos.

Ieteicams pēc iespējas biežāk rūpīgi pārbaudīt visus stādījumus; profilaktiski vai terapeitiski pasākumi jāsāk, tiklīdz tomātu krūmos tiek atklātas pirmās infekcijas pazīmes.

Video "Tomātu kaitēkļi"

Šajā video jūs uzzināsiet, kā efektīvi apkarot tomātu kaitēkļus.