Ziemcietīga un ražīga jāņogu šķirne Black Pearl

Raksturīgs

Upenes tiek augstu vērtētas to uzturvērtības dēļ, taču īsās vasarās var labi augt tikai agri nogatavojušās šķirnes, tāpēc selekcionāri cītīgi strādā, lai to panāktu. Šķirne "Melnā pērle" ir ne tikai agri nogatavojoša, bet arī pašauglīga un ziemcietīga, viegli pārvarot pat -30 grādu temperatūru pēc Celsija.

Šis izplestošais, skrajlapu krūms izaug 1–1,3 m augstumā. Tā jaunie dzinumi ir izliekti un gaiši zaļi. Tiem nobriestot, zari kļūst ģenitāli un iegūst pelēkdzeltenu krāsu. Gaiši zaļās, piecdaivainās lapiņas vienmēr ir noliektas pret zemi, pat malas ir noliektas uz leju. Lapu plāksnes ir matētas un gludas, ar smailām malām. Iegarenie pumpuri, pārklāti ar rozā zvīņām, aug no pašiem dzinumiem uz īsiem kātiem.

Šī jāņogu šķirne ražo vidēja lieluma, kausveida ziedus ar sarkanīgām kauslapām. Ziedi un vēlāk arī augļi ir sakārtoti atsevišķās 5 līdz 8 ziedkopās, kas ar īsām, spēcīgām kātiņām ir piestiprinātas pie centrālās ass.

Ogas ir apaļas, gandrīz vienādas, ar vidējo svaru 1,2–1,5 g, un to biezā miza slēpj lielas sēklas. Melnas, tāpat kā pērle, kas devusi šķirnei nosaukumu, sausā veidā atdalītās ogas ir bagātas ar cukuriem, askorbīnskābi un pektīnu, un tām ir saldskāba garša. Mazās ogas un pārsvarā skābā garša dažiem nepatīk, taču šiem augļiem ir ilgs uzglabāšanas laiks, tos ir viegli transportēt, un tos var ēst svaigus vai izmantot kā izejvielu desertiem, vīnam un ziemas vitamīnu ievārījumiem. Viens krūms dod 4–5 kg ražas.

Šai šķirnei raksturīga izturība, laba, regulāra raža, ziemcietība un agra augļu veidošanās. Krūmi zied maijā, un jūlijā jau veidojas gatavi augļi. Šķirne ir izturīga pret antraknozi un pumpuru ērcītēm, bet to var ietekmēt miltrasa un frotē lapu pelējums.

Lauksaimniecības tehnoloģijas noslēpumi

Melno pērli savā dārzā var iestādīt rudenī vai pavasarī. Ja divgadīgu stādu iestādīsiet septembrī vai oktobrī, kamēr vēl ir silts un temperatūra nenoslīdēs zem 10 grādiem pēc Celsija, augam būs laiks iedzīvoties jaunajā vietā un pat nākamajā gadā ražot pirmās ogas. Ja krūms tiks iestādīts pavasarī, tas augs un kļūs stiprāks visa pirmā gada laikā, un, lai gan tas neradīs milzīgu ražu, nākamajā gadā tas var dot vairāk nekā 2 kg.

Iegādājoties stādu, rūpīgi to pārbaudiet – tā saknēm jābūt labi attīstītām, veselām un bez mehāniskiem bojājumiem vai izžuvušām daļām. Izvēlieties zaļus dzinumus ar dzīviem, veselīgiem pumpuriem (vismaz 4-5 attālumā no dzinuma pamatnes). Stādiet krūmus pusotra līdz divu metru attālumā viens no otra vai no citiem lielākiem augiem. Jāņogas dod priekšroku saulainām, atklātām vietām, taču ieteicams tās pasargāt no spēcīga vēja. Izplestajiem krūmiem nevajadzētu traucēt vienam otram, radot ēnu vai atņemot augsnei barības vielas.

Šī šķirne nav izvēlīga attiecībā uz augsni, bet labi aug labi drenētā, barojošā, viegli skābā augsnē. Tai nepatīk ēna vai mitruma trūkums; augs augs normāli vai nedaudz lēnāk, bet augļi būs mazāki un skābāki.

Stādīšanas vietu ieteicams iepriekš (vienu līdz divus mēnešus) attīrīt no nezālēm, īpaši daudzgadīgajām zālēm, izrakt to līdz pusmetra dziļumam, pievienot humusu vai kompostu (spainis uz kvadrātmetru vai uz krūmu), superfosfātu (40–50 g) un kādu kālija mēslojumu (20 g). Ja augsne ir smaga, var pievienot smiltis un kūdru, lai tā labāk laiž cauri ūdeni un gaisu. Jāņogas labi aug mitrumā, bet tās saslimst, ja ūdens stagnē sakņu tuvumā. Stādīšanai pavasarī vieta jāsagatavo rudenī.

Tieši pirms stādīšanas stāda saknes vairākas stundas iemērc ūdenī. Sagatavo 40–50 cm dziļu un platu bedri, piepildi tās apakšu ar auglīgu augsni, pievieno nedaudz ūdens, ieliec saknes zemāk, pievieno vēl augsni, sablīvē to ap krūmu un pēc tam rūpīgi aplaisti (1,5–2 spaiņi). Pēc laistīšanas un augsnes nosēšanās sakņu kakliņam jāatrodas 5 cm zem zemes līmeņa. Ieteicams mulčēt krūma apkārtni ar kūdru vai kompostu vai vienkārši izmantot zāģu skaidas vai sienu — tas palīdzēs ilgāk saglabāt mitrumu, dodot augam vairāk laika pielāgoties jaunajai vietai. Pēc stādīšanas apgriež dzinumus līdz četriem pumpuriem.

Turpmākā kopšana ietver ravēšanu, augsnes irdināšanu, apgriešanu, mēslošanu un laistīšanu pēc nepieciešamības. Ravēšana ir būtiska, pareizāk sakot, vienkārši nezāļu parādīšanās novēršana ap jāņogu krūmu. Augsne ir jāardē taupīgi un uzmanīgi, lai nebojātu saknes. Ja laiku pa laikam mulčēsiet zonu ap krūmu, ravēšana un irdināšana nebūs nepieciešama. Laistīšana jāveic periodiski, pat ja vispār nav lietus; ziedēšanas, augļu veidošanās un nogatavošanās laikā krūmam jāsaņem pietiekami daudz ūdens. Un pirms aukstā laika iestāšanās sagatavojiet augu ziemai, bagātīgi laistot — 2–3 spaiņus uz krūmu, ja rudens ir sauss.

Mēslošana ir iespējama pat tad, ja augsne nav īpaši auglīga. Jāņogas labi reaģē uz laistīšanu ar ļoti atšķaidītu vistu vai govju mēslu maisījumu. Ja mulčējat augsni ap krūmu ar humusu vai kompostu, nav nepieciešams atsevišķi mēslot ar organiskajām vielām — augi saņems mēslojuma devu pēc katras lietus vai laistīšanas. Ogu veidošanās laikā un vēlāk tos var barot ar fosforu un kāliju, atšķaidot superfosfātu un kālija sulfātu ūdenī.

Ja augsne pirms stādīšanas bija labi mēslota, tad pēc trim četriem gadiem pavasarī var sākt regulāri lietot urīnvielu, bet rudenī – superfosfātu un kāliju. Ja augsne ir neauglīga un pirms stādīšanas netika īpaši mēslota, tad šādi mēslošanas līdzekļi jālieto, sākot ar otro augšanas gadu.

Lai veidotu krūmu un saglabātu tā auglību, regulāri jāveic apgriešana. Tūlīt pēc iestādīšanas dzinumus saīsina līdz trim pumpuriem. Rudenī visus dzinumus saīsina par trešdaļu, un vājos vai slimos dzinumus pilnībā izgriež un sadedzina. Nākamajā rudenī to pašu dara ar iepriekšējā gada zariem, saglabājot dažus spēcīgākos jaunos dzinumus un arī nedaudz saīsinot tos.

Piektajā gadā tiek noņemti visi četrgadīgie dzinumi, atstājot trīs līdz četrus dažāda vecuma dzinumus. Ideālam krūmam jāsastāv no pirmā, otrā un trešā gada dzinumiem, un vecākie dzinumi tiek noņemti katru gadu. Ja četrgadīgie dzinumi joprojām nes augļus, tie ir mazāki un to skaits ir mazāks nekā uz jaunākiem zariem. Šī ikgadējā krūma atjaunošana veicina kvalitatīvāku ražu un pagarina krūma mūžu. Papildus šīm apgriešanām jebkurā laikā jānoņem bojāti, novājināti, slimi vai kaitēkļu invadēti zari.

Augļu veidošanās

Šķirne "Melnā pērle" ir pazīstama ar regulāru ražu, kad krūms sasniedz briedumu — piektajā vai sestajā gadā, un pēc tam katrs krūms dod 4–5 kg ​​blīvu, melnu, saldskābu, aromātisku un ļoti barojošu ogu. Tās ir daudzpusīgas, viegli transportējamas un labi uzglabājamas. Ja rudenī iestādīsiet jaunu krūmu, ogas varēsiet baudīt nākamajā vasarā, pat ja tās būs mazas. Gada laikā raža var pārsniegt 2 kg ogu. Pareiza lauksaimniecības prakse, savlaicīga laistīšana un mēslošana nodrošinās augstas kvalitātes ražu.

Izturība pret slimībām un kaitēkļiem

Jāņogas parasti nav uzņēmīgas pret kaitēkļu uzbrukumiem, taču joprojām ir daži kukaiņi, no kuriem tās ir jāaizsargā. "Melnā pērle" ir izturīga pret pumpuru ērcītēm, bet zirnekļu ērces var mēģināt kolonizēt tās smaržīgās lapas un sūkt to sulas.

Ērkšķogu kodes, zāģlapsenes, laputis un jāņogu stikla tārpi labprāt dzīvos un barosies uz jāņogu krūmiem, ja tiem ļaus to darīt. Lai samazinātu kaitēkļu parādīšanās iespējamību, uzmanīgi un dziļi izrokiet augsni starp krūmiem, pavasarī aplaistiet augsni ar karstu ūdeni un kālija permanganātu, un apkaisiet augsni ar koksnes pelniem un sinepju pulveri.

Tādi līdzekļi kā Fitoverm, Karbofos, Dichlorvos un līdzīgi produkti var palīdzēt apkarot jau iesakņojušos kaitēkļus. Tomēr šos spēcīgos toksīnus var lietot augiem tikai pirms ziedēšanas vai pēc ražas novākšanas.

Šī šķirne ir relatīvi imūna pret antraknozi, taču var rasties miltrasa un citas sēnīšu slimības. Tās var kontrolēt ar vara sulfātu. Labi koptus, spēcīgus augus slimības skar reti; labākā profilakse ir pareiza kopšana.

Video "Uņogu auglības noslēpumi"

Šis video iemācīs jums dažus interesantus un noderīgus noslēpumus par šīs veselīgās ogas auglību.