Metodes 8 visbīstamāko plūmju kaitēkļu apkarošanai

Kaitēkļu apraksts un bīstamība

Katram kukainim, kas inficē plūmes, ir unikāls izskats un tas rada īpašu risku augam un ražai. Tāpēc, lai efektīvi kontrolētu katru kaitēkli, ir svarīgi saprast kaitēkļa veidu un tā radītās briesmas.

Plūmju kode

Tas tiek uzskatīts par visbīstamāko kaitēkli, jo tas nodara visredzamāko un būtiskāko kaitējumu kultūraugiem. Īpaši kaitīgi ir sudrabaini pelēkie kāpuri. Bīstami ir arī brūnie kodes, par kurām tie pārvēršas.

Kāpuri migrē olnīcā, kur tie aug. Tie arī apēd mīkstumu, ievērojami samazinot ražas kvalitāti. Tā rezultātā plūmes krīt no zariem nenogatavinātas. Ja tās nogatavojas, to saturs sabojājas. Šāda raža slikti uzglabājas un nav izmantojama pārstrādei.

Video "Augļu kultūru kaitēkļi"

Efektīvas koku kaitēkļu apkarošanas metodes.

Gredzenotās un čigānu kodes

Šie ir nakts kožu sugas kāpuri. Tiem ir pelēkas galvas un brūni ķermeņi, kas klāti ar daudziem matiņiem. Invadēti tie var iznīcināt lielāko daļu lapu. Kāpuri arī viegli barojas ar pumpuriem un ziedkopām. Ja tos neārstē, sekas var būt briesmīgas. Kode ir maza, ar ķermeni un spārniem gaiši un tumši brūnos toņos.

Plūmju strazds

Kukainis ir tikai dažus centimetrus garš. Plūmju tārpam ir spārni. Vislielākos draudus plūmēm rada baltie, 5 milimetrus garie kāpuri. Tie var ievērojami samazināt ražu un pasliktināt tās kvalitāti.

Mātīte dēj olas olnīcā, tāpēc kāpurs sāk attīstīties sēklas iekšpusē. Augot, tārpi ēd ne tikai sēklas, bet arī augļu mīkstumu. Kaitēklis var pārziemot nokritušajos augļos, kas atstāti zem koka. Tāpēc lapu un nokritušo augļu noņemšana no kokiem rudenī ir lielisks preventīvs pasākums.

Zvīņains kukainis

Zvīņkāji jeb viltus zvīņkāji bieži netiek identificēti kā bīstami, jo tie izskatās ļoti līdzīgi parastiem izaugumiem vai izžuvušiem gumijas pilieniem. Turklāt šie kukaiņi ir ļoti inerti, kas tiem kalpo kā lieliska maskēšanās.

Zvīņkāji bojā kokus, pieķeroties jauniem zariem un lapu kātiem. Barojoties ar augu sulu, kukaiņi burtiski ierokas kokā, nodarot nopietnus bojājumus.

Ja plūmju koku apsēžas zvīņkāji, tie ievērojami novājina augu. Masīva uzbrukuma rezultātā koka lapas sāk kalst un nokrist. Dažreiz kaitēkļi pat izraisa augļu krišanu. Ja plūmju koks netiek nekavējoties apstrādāts, papildus zvīņkājiem uz tā zariem parādīsies kvēpu pelējums, kas attīstās uz kaitēkļu radītās lipīgās medusrasas. Sēne apgrūtina elpošanu un arī kavē auga augšanu.

Melnā un dzeltenā plūmju zāģlapsene

Vēl viens izplatīts plūmju kaitēklis ir dzeltenā un melnā plūmju zāģlapsene. Galvenos bojājumus kokam nodara kāpuri, kas uzbrūk lapotnei un augļu sistēmai. Dzeltenā zāģlapsenes šķirne var apdraudēt ne tikai plūmes, bet arī citas kauleņaugļu kultūras, ko parasti audzē mūsu dārzos.

Ja inficētās kultūras netiek apsmidzinātas, invāzija izplatīsies plaši un radīs ievērojamus ražas zudumus.

Laputis

Vēl viens plūmju kaitēklis ir plūmju zaļā laputis. Šis kaitēklis inficē jaunas lapas un koksnainus dzinumus.

Kad laputis inficē lielu platību, to klātbūtne ievērojami novājina augu. Tās izplata arī skudras. Šajā gadījumā ir ļoti svarīgi saprast, kā atbrīvoties no skudrām uz plūmju kokiem. Tāpēc efektīvai kontrolei jāizmanto skudru un laputu atbaidīšanas līdzeklis plūmju kokiem.

Lapu rullīšu kāpuri

Lapu rullīšu kāpuri nav tik bīstami kā iepriekš aprakstītie kaitēkļi, taču tie joprojām var sagādāt daudz nepatikšanas dārzniekiem. Kāpuri bojā lapas un augļus, izsūcot to sulu. Tie ir aptuveni 20 mm gari. To galviņas ir brūnas, un krūšu kurvja plāksnes ir zaļgani brūnas.

Lapu rullītis uzbrūk kauleņaugļiem un sēkleņaugļiem, kā arī bērziem, avenēm un rozēm.

Rožu lapu kāpurs

Šim mazajam, sūcošajam kukainim ir raksturīgs gaiši dzeltens ķermenis. Cikādes ir lieliski lēkātāji un tām ir divi spārnu pāri. Tāpēc tās ir nekavējoties jāiznīcina pēc atklāšanas, pretējā gadījumā tās apsēdīs lielu dārza daļu.

Pieaugušie īpatņi dēj dzeltenīgus vai baltus kāpurus. Tiem ir smails vēders un trīs kāju pāri. Kāpuri pārziemo pumpuru pamatnē.

Šie ir galvenie kaitēkļu veidi, kas sastopami plūmju kokos. Tomēr kauleņkokus var ietekmēt arī žultsērces un citi kaitēkļi. Ir svarīgi zināt, kā rīkoties, ja katrā atsevišķā gadījumā tiek atklāts konkrēts kaitēklis. Neskatoties uz specifiskajām apstrādes metodēm, pastāv vispārīgas metodes kukaiņu apkarošanai augļu kokos.

Kontroles un profilakses metodes

Kukaiņu novēršana plūmju kokos ietver profilaktisku periodisku koku apstrādi visas sezonas garumā.

Lai novērstu laputu, zvīņkāju un žultsērcīšu parādīšanos plūmju kokā, pirmo izsmidzināšanu veic agrā pavasarī.

Insekticīdu apstrāde tiek veikta arī zaļā konusa stadijā.

Papildus izsmidzināšanai sezonas laikā jāveic šādi preventīvie pasākumi:

• koka stumbra apļa atslābināšana;
• nezāļu izraušana;
• sakņu dzinumu izgriešana;
• zaru sanitārā atzarošana;
• stumbra tīrīšana no atmirušās mizas;
• stumbra balināšana rudenī.

Turklāt plūmju koki visas sezonas laikā periodiski jāpārbauda, ​​vai nav kaitēkļu pazīmju (piemēram, zirnekļa ērču invāzijas gadījumā – tīkliņi). Ja koks ir inficēts augļu aizmešanās un nogatavošanās laikā, nepieciešama rūpīga apstrāde. Izvēlētā ķīmiskā apstrāde ir atkarīga no konkrētā kaitēkļa, kas invadē kokus. Šajā gadījumā kontrole būs efektīvāka nekā universālu pesticīdu vai tautas līdzekļu lietošana.

Ir vērts atzīmēt, ka tautas līdzekļi ir efektīvi tikai kā preventīvs līdzeklis vai nelielu koku bojājumu gadījumā.

Masveida invāzijas gadījumā atbrīvoties no kukaiņiem palīdzēs tikai spēcīga ķīmiska viela (piemēram, Nitrafēns, Polikarbacīns utt.). Strādājot ar spēcīgiem fungicīdiem, vienmēr jāievēro drošības pasākumi, pretējā gadījumā jūs varat kaitēt savai veselībai.

Rudenī ir svarīgi arī rūpīgi sakopt apkārtni kokiem, pēc tam visas augu atliekas jāsadedzina prom no dārza. Tas tiek darīts, lai nodrošinātu kaitēkļu iznīcināšanu, kas pārziemo vecos zaros un nokritušos augļos.

Zinot, kā rīkoties ar plūmju kaitēkļiem, jūs varat ātri un efektīvi noņemt parazītus no koka, tādējādi saglabājot ražu.