Lapu kāposti - šķirnes un audzēšana

Šķirnes izvēle

Kāpostus bieži audzē kā dekoratīvu kultūru, taču to audzēšana dārzā tīri utilitāriem mērķiem tikai tagad iegūst popularitāti. Esam pieraduši pirkt Ķīnas kāpostus veikalā; ne visi zina, ka tos var audzēt savā dārzā, nemaz nerunājot par pārsteidzošajiem krūmiem ar košām, cirtainām vai gofrētām lapām. Selekcionāri no savvaļas kāpostiem ir izveidojuši daudzas šķirnes, kuras var audzēt dažādos klimatiskajos apstākļos. Dažas šķirnes var izturēt temperatūru līdz -15°C (-14°F) vai temperatūru virs 30°C (-86°F).

To izskats atšķiras ne tikai ar lapu krāsu un formu. Zemas šķirnes izaug līdz 40 cm augstumam, bet augstākas šķirnes sasniedz pat 90 cm. Daži dārznieki jau ir iecienījuši Japānas kāpostus, kuru lapas var ēst 45 līdz 60 dienas pēc sadīgšanas. Ar to ir slavena agrīnā Krievijā selekcionētā šķirne "Rusalochka". Mūsu veikalos ir pieejamas vidēji agrās "Pizhon" šķirnes un īpaši agrās "Mizuna" sēklas.

Kāposti, nez kāpēc saukti par savvaļas kāpostiem, ir kļuvuši ļoti populāri. Ir sarkanas un zaļas šķirnes, kas atšķiras tikai ar mežģīņveida lapu krāsu. Tie nogatavojas 75 dienas pēc dīgšanas. Kāposti ir pārsteidzoši bagāti ar uzturvielām; līdzās vitamīniem, aminoskābēm un citiem veselīgam dzīvesveidam svarīgiem elementiem tie satur vielas, kas uzkrājas acs tīklenē, aizsargājot to no ultravioletā starojuma kaitīgās ietekmes.

Starp citu, pilna tase sasmalcinātu lapu satur divu dienu beta-karotīna devu.

Tikai 80 dienu laikā var novākt salizturīgo šķirņu "Premier Kale" un "Sibīrijas kāpostu" ražu. Pēdējo var viegli audzēt Sibīrijā un Ziemeļu Urālos, izmantojot stādus.

No mežģīņu dzimtas 'Black Tuscany' atšķiras ar bumbuļveida lapām zilgani zaļā krāsā, savukārt 'Climbing Kale' pārsteidz ar lapu violeto krāsu, kas vidū ir gludas un malās viļņotas.

Dino kāpostiem ir garas, garas lapas, savukārt niedru kāpostiem var sasniegt 2 metru augstumu, lapām paceļoties uz spēcīgām lapām.

RedborF1 hibrīds atgādina palmu ar bordo krāsām, tā augstums ir no 70 līdz 150 cm. Šis kāposts ir salizturīgs un to var ēst pēc sniega nokratīšanas, un tā krāsas intensitāte ir atkarīga no saņemtā saules gaismas daudzuma.

Zaļais kāposts "Reflex F1" ir vidēji vēlu nogatavošanās hibrīds. Tas labi aug temperatūrā līdz -18°C un izaug līdz 80 cm augsts. Starp augiem jāatstāj vismaz 60 cm atstarpe, un, vasarā plūkot lapas, jāizvairās pieskarties apakšējām; tām jāpaliek līdz augšanas sezonas beigām.

Video "Apraksts"

No video jūs uzzināsiet daudz interesantu faktu par kāpostiem.

Kā iegūt ražu

Ņemot vērā mūsu tirgū jau pieejamo šķirņu pārpilnību, jūs varat izvēlēties sev tīkamāko, ņemot vērā arī jūsu klimatu. Kāpostus audzē, izmantojot stādus, vai sējot tieši dobē. Sagatavojot stādus, sējas laiks jāizvēlas, ņemot vērā to, ka augi dārzā tiek stādīti 35–45 dienu vecumā, un sēklas dīgst 4 līdz 7 dienu laikā. Vispirms tos sēj paplātēs, pēc tam izdur atsevišķās krūzītēs ar mēslojumu, un maija siltajā laikā pārstāda sagatavotajā vietā. Stādi tiek stādīti šahveida rakstā, aptuveni 45 cm attālumā vienu no otra.

Kāpostus dārzā parasti sēj aprīlī, kad gaiss un augsne ir sasilusi līdz 5 grādiem pēc Celsija. Ieteicams kultūraugus pārklāt ar stiklu vai plastmasu, noņemot pārsegu tūlīt pēc asnu parādīšanās. Pēc tam sāciet parasto kopšanu.

Prasības nosēšanās vietai

Kāposti labi aug pilnā saulē (lielākajai daļai šķirņu) un auglīgā, labi drenētā, neskābā augsnē. Tāpēc izvēlieties augstu, atklātu vietu. Sagatavojiet zemes gabalu rudenī, to rokot, pievienojot humusu vai kompostu un pilnvērtīgu minerālmēslu. Ja tas netika izdarīts iepriekš, minerālmēslu var lietot, tiklīdz zeme atkūst.

Pēc krustziežu dārzeņiem nevar audzēt visus veidus un šķirnes; labāk tos stādīt tur, kur iepriekš auga naktenes, pākšaugi vai ķirbji.

Aprūpe

Kopšana ietver regulāru ravēšanu, augsnes irdināšanu, laistīšanu, krūmu uzirdināšanu, nepieciešamības gadījumā mēslošanu un kaitēkļu apkarošanu. Nezāļu ravēšana ir obligāta, izvācot augu atliekas no rindstarpām. Augsnes irdināšanu parasti veic pēc laistīšanas, lai novērstu cietas garozas veidošanos, taču tas jādara uzmanīgi, jo saknes atrodas seklā dziļumā.

Kāposti dod priekšroku mitrumam, bet ne stāvošam ūdenim, tāpēc laistīšana parasti notiek, kad augsne ir izžuvusi. Protams, lapas nav galviņas un neplaisās no nevienmērīgas laistīšanas, taču vislabāk ir laistīt pēc iespējas regulārāk. Augi vasarā vairākas reizes tiek uzbērti ar augsni.

Lai pasargātu šo delikāto dārzeni no kaitēkļiem un sēnīšu slimībām (kāposti ir labi izturīgi pret tiem), uzturiet dārza dobi tīru un izvairieties no pārmērīgas laistīšanas. Gliemeži, laputis un tauriņi labprāt mielojas ar sukulentu lapām vai dēj uz tām mazuļus. Sasmalcināti koksnes pelni vai tabakas putekļi var atbaidīt kaitēkļus; pēc lietus vai laistīšanas apkaisiet augus ar šiem līdzekļiem. Ja tuvumā aug kliņģerītes, samtenes vai dilles, kāpostu baltie tauriņi nerada draudus augiem; tiem īpaši nepatīk šo augu smarža.

Kāpostus bieži audzē kā viengadīgu augu, aizmirstot, ka tā patiesībā ir divgadīga kultūra. Pēc ražas novākšanas, kad rudenī ir nogrieztas visas lapas, ieteicams atstāt 10 cm virs zemes līmeņa.

Šo atlikušo stublāju un saknes ziemai var pārklāt ar sienu, kaltētām lapām vai egļu zariem. Pavasarī, iestājoties pirmajiem siltajiem laikapstākļiem, sāks augt jaunas, svaigas lapas, kā rezultātā pirmo ražu varēs novākt daudz agrāk nekā pēc sēšanas. Ļaujot augam uzziedēt, varēsiet arī novākt sēklas. Pašaudzētām sēklām parasti ir daudz augstāka dīgtspēja nekā veikalā nopirktajām.

Efektīva mēslojuma recepte

Ja augsne ir auglīga, mēslošanas līdzekļa lietošana pirms stādīšanas var būt pietiekama visai augšanas sezonai. Ja augsne ir nabadzīga, kālija-fosfora un slāpekļa mēslojums būs jālieto vairākas reizes pēc laistīšanas (vai vienlaikus ar to) visas sezonas laikā.

Daudzi dārznieki dod priekšroku paši gatavot mēslojumu, izmantojot nekaitīgas sastāvdaļas. Piemēram, ļoti efektīva ir izrādījusies no zāles un vistu mēsliem pagatavota biezeņa. Lai to pagatavotu, traukā (mucā) ielej piecpadsmit litrus ūdens, pievieno 4 kg svaigas zāles (nezāles no ravēšanas), 500 g kaltētu putnu mēslu (nopērkami tirdzniecībā) un visu maisījumu pārklāj ar sietu. Šim maisījumam vajadzētu rūgt vismaz 20 dienas, katru dienu maisot, lai uzlabotu fermentācijas procesu. Pirms lietošanas šķidrumu atšķaida ar tādu pašu ūdens daudzumu. Laistiet augus ar šo biezeni, kas labvēlīgi ietekmē lapu augšanu.

Savākšana un uzglabāšana

Mīkstās, svaigās lapas tiek ēstas. Tās izmanto salātu, smūtiju un vitamīnu kokteiļu pagatavošanai. Ja lapas ir kļuvušas cietas un pārgatavojušās, tās var vārīt, cept vai sautēt. Parasti lapas novāc visu vasaru, un rudenī nogriež visu rozeti. Tās var uzglabāt 2–3 dienas, pēc tam tās vienkārši novīst. Ledusskapja apakšējā plauktā tās var uzglabāt līdz sešām dienām, bet ne ilgāk.

Ja lapas nepieciešams uzglabāt ilgstoši, sasaldējiet tās. Dažas mājsaimnieces uzglabāšanai izgriež tikai maigo lapas plāksnīti, izmetot sīkstos kātus un dzīslas. Lapas ietin pārtikas plēvē un sasaldē. Saldētas lapas saldētavā var uzglabāt vairākus mēnešus, izņemot un atkausējot tikai nepieciešamo daudzumu. Pēc sasaldēšanas tās saglabā visas savas labvēlīgās īpašības. Tomēr, ja tās atkausējat un pēc tam atkārtoti sasaldējat, lapas kļūs daudz mazāk labvēlīgas un pilnīgi nepretenciozas.

Video "Augšana"

No video jūs uzzināsiet, kā audzēt kāpostus.