Ķiploku audzēšana un kopšana atklātā zemē

Stādīšana atklātā zemē

Ķiploks ir minēts uzrakstos, kas palikuši uz seno ēģiptiešu piramīdu virsmas. Pats Tutanhamona kapenēs tika atrasta māla sīpola sīpols. Un pasaulslavenais Pitagors šo iemīļoto ķiploku nosauca par garšvielu karali. Un nav nejaušība, ka tas ieguva tik skanīgu nosaukumu. Lai gan tas visā pasaulē ir pazīstams jau aptuveni 3000 gadus, tas joprojām ir populārs tādu valstu iedzīvotāju vidū kā Itālija, Koreja, Indija un Ķīna.

Dārznieki mūsu valstī jau daudzus gadus veiksmīgi audzē ķiplokus. Daudzi, īpaši iesācēji, ir ieinteresēti pareizā stādīšanā un kopšanā atklātā zemē, tāpēc tālāk sīkāk aplūkosim galvenos punktus. Jūs uzzināsiet labāko laiku ķiploku stādīšanai, kā sagatavot dobes un kā tos stādīt pašam.

Nosēšanās datumi

Mūsdienās selekcionāri ir veiksmīgi izveidojuši daudzas izcilas ķiploku šķirnes. Trīs no tām ir piemērotas audzēšanai savā dārzā: ziemas neizziedošās, ziemas neizziedošās un pavasara neizziedošās šķirnes, kas visas ir pazīstamas pieredzējušiem dārzniekiem. Starp to raksturīgajām iezīmēm ir ziemas šķirnes, kas nogatavojas agri, tām ir lielas galviņas un daiviņas, un tās ir pazīstamas ar augstu ražu. Tomēr tās ilgi neuzglabājas labi. Tās izmanto dažādu ēdienu pagatavošanai un konservēšanai.

Ziemas šķirnes ir 'Yubileyny Gribovsky', 'Komsomolets', 'Boguslavsky', 'Gulliver', 'Petrovsky' un citas. Pavasara šķirnēm nepieciešami īpaši uzglabāšanas apstākļi, un tās var uzglabāt ilgu laiku. Populāras šķirnes stādīšanai brīvā dabā ir 'Elenovsky', 'Yershovsky', 'Degtyarsky', 'Gafuriysky' un 'Ukrainsky Bely'.

Ziemas ķiploku šķirnes ar izlocīšanos, kurām ir tendence veidot sīpolus ar 2–6 lielām daiviņām, un šķirnes ar neizlocīšanos, kurām ir sīpoli ar vairākām daiviņām, ieteicams stādīt 35–45 dienas pirms salnām. Šis periods parasti ir laikā no septembra otrās puses līdz oktobra sākumam. Pirms stādīšanas atlasiet lielus un vidēja lieluma sīpolus un sadaliet tos daiviņās, kuru svars nepārsniedz 6 gramus. Sīpolus ar 2–3 daiviņām nevajadzētu izmantot. Sīpolus ieteicams pārstādīt ik pēc 3–4 gadiem.

Ieteicamais pavasara ķiploku stādīšanas laiks ir agrs pavasaris. Stādīšanu var plānot pirmajās sējas dienās, bet ne vēlāk kā aprīļa pirmajās desmit dienās.

Pavasara sīpolpuķēm bieži ir vairākas daiviņas. Stādīšanai vislabāk izvairīties no vidēja lieluma daiviņām.

Dārza dobes sagatavošana

Ķiploku audzēšanai ir būtiska pareiza augsnes sagatavošana. Ieteicams izvēlēties vietu ar auglīgu, neitrālu augsni. Ķiploki labi aug mālainā augsnē, taču tai nevajadzētu būt pārāk sausai. Izvairieties no stādīšanas zemās vietās, jo tur bieži uzkrājas lietus ūdens un sniega kušanas ūdens. Rudenī vieta jāpārrok, sasniedzot pietiekamu dziļumu. Noteikti pievienojiet apmēram 30 gramus superfosfāta, 20 gramus kālija sāls un 1 spaini komposta uz kvadrātmetru. Iestājoties pavasarim, vieta būs tikai jāizlīdzina, izmantojot grābekli.

Visas kāpostu šķirnes tiek uzskatītas par lieliskiem ķiploku priekštečiem, tāpat kā ķirbji, skvošs, pupiņas, zirņi un zaļmēslojumi. Nav ieteicams stādīt ķiplokus pēc burkāniem, gurķiem, tomātiem, sīpoliem un ķiplokiem. Tādām kultūrām kā upenes, kartupeļi, avenes, ērkšķogas, zemenes un meža zemenes ir ieteicams audzēt ķiplokus to tuvumā. Ķiploki noteikti nodrošinās drošu aizsardzību pret kaitēkļu uzbrukumiem.

Kā stādīt

Ķiplokus var stādīt, kad augsnes temperatūra ir aptuveni 12–15 grādi pēc Celsija. Tas ļaus augam attīstīt spēcīgu sakņu sistēmu. Tas palielinās auga ziemcietību. Pirms stādīšanas platība ir jāizlīdzina. Ideālais attālums starp rindām ir 20 līdz 25 cm. Attālums starp daiviņām nedrīkst pārsniegt 12 cm. Vagas ir pieņemamas, taču tās nedrīkst iespiest augsnē. Stādīšanas dziļums ir aptuveni 8 līdz 9 cm. Lai daiviņas nesasaltu, ieteicams izmantot 6 līdz 7 cm biezu stādāmo materiālu. Dobei jābūt mulčētai. Šim nolūkam var izmantot augstas kvalitātes humusu, kūdru vai zāģu skaidas. Visā platībā izkaisītas zari palīdzēs saglabāt sniegu uz dobēm. Sākoties pavasara atkušņiem, noteikti noņemiet virsējo slāni.

Āra aprūpe

Lai nodrošinātu labu ražu, augi regulāri jālaista, jāravē un jāatbrīvo augsne, kā arī jālieto atbilstoši mēslošanas līdzekļi. Jānoņem arī visi iznirušie dzinumi, kas atņem ķiplokiem enerģiju un barības vielas, novirzot tās stādāmajam materiālam. Jums arī jāzina, kā palīdzēt augam, ja to uzbrūk slimības un kaitēkļi. Tālāk sīkāk aplūkosim pareizu laistīšanu un mēslošanu.

Laistīšana

Augam nepieciešama laistīšana, augsnei izžūstot. Ja laiks ir relatīvi sauss, tas ir jālaista pamatīgi. Parasti laistīšanas biežums ir 10–12 litri uz kvadrātmetru. Ja ir regulārs nokrišņu daudzums, vajadzētu pietikt ar dabisko nokrišņu daudzumu. Tas atvieglo dārznieka darbu, jo laistīšana vairs nav nepieciešama. Laistīšana jāpārtrauc augustā. Līdz tam laikam sīpoli jau ir ieguvuši pietiekamu svaru un apjomu, kas nozīmē, ka tie ir pilnībā izveidojušies.

Mēslošanas līdzekļi un mēslošanas līdzekļi

Ķiploki labi reaģē uz minerālmēsliem un organiskajiem mēslošanas līdzekļiem. Mēslošana jāveic agrā pavasarī. Nepieciešami augstas kvalitātes kālija un fosfora mēslošanas līdzekļi. Lai nodrošinātu labu ražu, nepieciešamas trīs mēslošanas reizes. Pirmajā reizē jāiekļauj superfosfāts ar devu līdz 100 gramiem, amonija nitrāts aptuveni 60 grami un kālija sulfāts tādā pašā daudzumā uz kvadrātmetru. Otrā mēslošanas reize jāveic mēnesi pēc pirmās. Tiek izmantoti tādi paši mēslošanas līdzekļi un daudzumi kā pirmajā reizē.

Kad galviņas sasniedz valrieksta lielumu, augus var mēslot trešo reizi. Mēslojot pavasarī, jāatceras, ka slāpekli saturoši mēslošanas līdzekļi ir nepieciešami tikai sākotnējā augšanas fāzē. Vēlāk ir pieņemami tikai tie mēslošanas līdzekļi, kas satur pietiekamu daudzumu tādu elementu kā fosfors un kālijs. Šo elementu deficīts var izraisīt lapotnes dzeltēšanu. Savu iecienītāko kultūru var mēslot arī vasarā. Lai to izdarītu, jūnijā augsnei jāpievieno 10 litru ūdens šķīdums ar 2 ēdamkarotēm superfosfāta un jāaplaista dobes.

Ķiploku slimības un kaitēkļi

Bieži sastopamas slimības, kas ietekmē ķiplokus, ir sēra puve, kakliņa puve un baltā puve, kā arī fuzarioze, helmintosporioze, dzeltenā puve, melnpuve, pūkains miltrasa, mozaīka, traheomekoze un rūsa. Ķiploku kaitēkļi ir tabakas tripši, stublāju nematodes, sīpolu smecernieki, kāpostu cilpiņas, ziemas kodes, dārza kodes un gamma kodes, sīpolu mušas, asnu mušas, sīpolu kodes, dzērvju mušas un kurmju circeņi.

Problēmu rašanās novēršana ir augsekas un lauksaimniecības prakses ievērošana. Kultūraugu var pārstādīt sākotnējā vietā pēc 4–5 gadiem. Uzglabāšanas vieta jāapstrādā ar 400 gramu balinātāja šķīdumu, kas izšķīdināts 10 litros ūdens, vairākus mēnešus pirms stādīšanas. Svarīga ir arī sīpolu un daigu pirms sējas apstrāde. Daiviņas ieteicams 10 stundas sildīt aptuveni 40–42 grādu pēc Celsija temperatūrā.

Slimību ārstēšanai parasti izmanto mūsdienīgus fungicīdus. Piemēram, konstatējot rūsas bojājumus uz kultūrauga, dārznieks var iegādāties uz vara oksihlorīda bāzes veidotu līdzekli "Hom". Tas jāuzklāj uz auga. Slimības sākumposmā efektīvi ir tādi fungicīdi kā "Kuproksat", "Gamair" un "Champion". Pret pūkveida miltrasu efektīvi ir līdzekļi "Thiram", "Polycarbocin", "Fentiuram" un "Arcerida". Mūsdienīgais līdzeklis "Fitosporin" efektīvi cīnās ar visām sēnīšu slimībām. Tā šķīdums jāuzklāj ne tikai augsnē, bet arī uz sēklām un uzglabāšanas vietām.

Video: "Kad un kā stādīt ķiplokus atklātā zemē"

Šajā video jūs uzzināsiet, kad un kā rudenī stādīt ķiplokus atklātā zemē.